niknums
niknums -a, v.; parasti vsk.
1.Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
PiemēriBūtu viņa [sieva] cirtuši pretī, arī viņš [vīrs] drīkstētu lamāties un.. izkratīt no sirds to niknumu un nicinājumu, kas viņu grauza kā suns.
2.Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
PiemēriNevaldāmā niknumā riedams un baltas putas no atņirgtas rīkles uz visam pusēm šķiezdams, taksis metas uz durvīm.
4.Vispārināta īpašība → nikns4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTuvcīņa iedegās briesmīgā niknumā.
Avoti: 5. sējums