nikns
nikns -ais; s. -a, -ā
nikni apst.
1.Tāds, kam ir izraisījies niknums (par cilvēku).
PiemēriTagad Grauds jau bija nikns. «Ko jūs īsti gribat?» viņš noprasīja. «Pateikt, ka es neprotu strādāt, ka trīsdesmit piecos darba gados neesmu iemācījies, kā jāmūrē? Paldies, jauno cilvēk, par pamācību!»
Stabili vārdu savienojumiNikns kā bullis.
1.1.Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
PiemēriVienreiz kāds bārenītis bija nodots par cūkganu pie niknas, niknas saimnieces. Gatava pūce tā bijusi, ne cilvēks.
1.2.Nesaudzīgs, nežēlīgs.
Piemēri..vienu laiku pat juridiskās nodaļas priekšsēdētājs [pirmsrevolūcijas Krievijas] Valsts padomē bija grāfs Palēns, nikns Baltijas pamatiedzīvotāju.. interešu apspiedējs un kvēls savas kārtas aizstāvis.
2.Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
PiemēriNikns bullis.
3.Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) niknums.
PiemēriOsiene visu [pātaru] laiku uztraukumā par bērniem.., tie ar niknu vaibstu.. vien grūti noturami pienācīgā kārtībā.
3.1.Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
PiemēriNikns lauvas rēciens.
4.Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
PiemēriNiknas bruņotas sadursmes.
4.1.Ļoti intensīvs, arī postošs (par parādībām dabā).
PiemēriNikns sals.
4.2.Ļoti enerģisks, neatlaidīgs (par kustībām, darbībām).
PiemēriSkuķim gan tikai deguns bij slapjš, to viņš nikni bružāja abām dūrēm.
4.3.Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
Piemēri..katrs vārds ir pilns niknas spītības.
4.4.Ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību).
Piemēri..viņi abi sasirga ar dzelteno drudzi un gandrīz nomira šajā niknajā sērgā.
Avoti: 5. sējums