izaicinošs
izaicinošs -ais; s. -a, -ā
izaicinoši apst.
1.Divd. → izaicināt.
2.Tāds, kas apvaino, kaitina, izraisa nepatiku. Tāds, kas liek asi reaģēt.
PiemēriSejā lasāms kaut kas izaicinošs...
2.1.Tāds, kurā izpaužas naidīgums, tieksme uzbrukt.
Piemēri..[tauta] slienas taisnāk savā varenajā augumā, raugās acīs saviem apspiedējiem izaicinošu, draudpilnu skatienu.
Avoti: 3. sējums