izaicināt
izaicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzaicināt kolēģi no sēdes.
- Izaicināt kolēģi no sēdes.
- Izaicināt viesus dārzā.
2.Ierosināt (ko darīt). Ierosināt (uz ko).
PiemēriNereti viņa izaicināja Aldi spēkoties atjautībām.
- Nereti viņa izaicināja Aldi spēkoties atjautībām.
- «..izaicināsim to uz gaisa kauju..»
- ..[krauklīši] sacēla gaisā galvas spalvas un.. izaicināja [viens otru].. uz kaušanos.
2.1.Izraisīt (norisi, stāvokli).
PiemēriViņš sakož zobus, lai aizturētu vaidu, un tīši izaicina zvērisko, neprātīgo niknumu..
- Viņš sakož zobus, lai aizturētu vaidu, un tīši izaicina zvērisko, neprātīgo niknumu..
2.2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
Piemēri..[lomas tēlotājs] nostājoties sānis, ar vienu pirkstiņu vai piemiegtu aci izaicina pretinieku un tad veikli, ar loģisku paredzēšanu ievelk viņu izliktajā slazdā.
- ..[lomas tēlotājs] nostājoties sānis, ar vienu pirkstiņu vai piemiegtu aci izaicina pretinieku un tad veikli, ar loģisku paredzēšanu ievelk viņu izliktajā slazdā.
3.vēst. Pieprasīt, lai ierodas uz divkauju. Izsaukt.
PiemēriBruņinieks.. tvēra šķēpu, sēdās zirgā un uzsauca: «Izaicinu tevi, balamute!»
- Bruņinieks.. tvēra šķēpu, sēdās zirgā un uzsauca: «Izaicinu tevi, balamute!»
Stabili vārdu savienojumiIzaicināt likteni.
- Izaicināt likteni — Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
Avoti: 3. sējums