izaicināt
izaicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzaicināt kolēģi no sēdes.
2.Ierosināt (ko darīt). Ierosināt (uz ko).
PiemēriNereti viņa izaicināja Aldi spēkoties atjautībām.
2.1.Izraisīt (norisi, stāvokli).
PiemēriViņš sakož zobus, lai aizturētu vaidu, un tīši izaicina zvērisko, neprātīgo niknumu..
2.2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
Piemēri..[lomas tēlotājs] nostājoties sānis, ar vienu pirkstiņu vai piemiegtu aci izaicina pretinieku un tad veikli, ar loģisku paredzēšanu ievelk viņu izliktajā slazdā.
3.vēst. Pieprasīt, lai ierodas uz divkauju. Izsaukt.
PiemēriBruņinieks.. tvēra šķēpu, sēdās zirgā un uzsauca: «Izaicinu tevi, balamute!»
Stabili vārdu savienojumiIzaicināt likteni.
Avoti: 3. sējums