Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mesties
mesties metos, meties, metas, pag. metos; refl.
1.Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) – par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
PiemēriSkriešus mesties uz priekšu.
  • Skriešus mesties uz priekšu.
  • Mesties pa kāpnēm lejā.
  • Ātri mesties pa durvīm laukā.
  • Reizē ar mani atģidās arī pārējie un metās prom kur nu kurais.
  • Klinta.. metas lejā uz gravu, atpakaļ neskatīdamās.
  • «Mamm, es visu izdarīšu. Jau vakar vakarā lielo daļu izmācījos, vēl tikai aritmētika,» un Andris jau metas pie skolas somas.
  • pārn. Ar gavilēm tu laikam pretim meties Par viņu atdot visu savu laimi.
1.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri..Neris viņu nerēja, bet, priecīgi iesmilkstēdamies, metās pretim.
  • ..Neris viņu nerēja, bet, priecīgi iesmilkstēdamies, metās pretim.
  • ..melnis satrakots metas uz priekšu. Viņa krēpēs sakritušas vairākas bites.
  • Pie barotavas bijušas divas stirnas. Tām klāt zadzies lūsis. Lūk, no šās vietas tas taisījis lielu lēcienu, stirnas metušās sānis..
1.2.reti Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
Piemēri..kāds varens plāns, kāda milzīga ideja pildīja visu viņa smadzeņu satversmi. Laikam tādēļ viņam arī kājas metās kā uz kāzām.
  • ..kāds varens plāns, kāda milzīga ideja pildīja visu viņa smadzeņu satversmi. Laikam tādēļ viņam arī kājas metās kā uz kāzām.
2.Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
PiemēriMesties gultā.
  • Mesties gultā.
  • Mesties ūdenī.
  • Mesties ceļos.
  • Mesties drūzmā iekšā.
  • Mesties ar seju spilvenā.
  • Mesties garšļaukus zemē.
  • Mesties taksometrā iekšā.
  • Mesties zirgam mugurā.
  • Mesties peldus.
  • Mesties četrrāpus.
  • Mesties skriešus.
  • «Sargāt ieročus!» nošņāca Pliens un pirmais metās uz sūnu paklāja.
  • Zēns nešaubīdamies metas zem mašīnas, lai glābtu no bojā ejas jauno ārstu Karlsenu..
  • Ar slaidu, atsperīgu lēcienu tēvs no laipām metas atvarā. Pēc mirkļa viņš iznirst, skaļi sprauslādams..
  • pārn. ...Andrejs Upīts allaž meties tieši sava laika dzīves mutulī, galīgi svešas viņa daiļradei ir piesardzīgas malā stāvēšanas..
Stabili vārdu savienojumiMesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem).
2.1.Sēsties (kur, uz kā u. tml.) – par kukaiņiem, putniem.
PiemēriPutns metas uz zara.
  • Putns metas uz zara.
  • Dunduri.. metas man uz rokām un dzeļ..
  • pārn. Pelavas, kas bira sietam cauri, lidoja kā bites pa plašo telpu un metās, brīdi lidojušas, zemē, cita tuvāk, cita tālāk..
2.2.Strauji sisties, triekties (pret ko).
Piemēri«Atver!» Juhans metās ar plecu durvīs.
  • «Atver!» Juhans metās ar plecu durvīs.
  • Mārcis vēl trīsreiz ar elkoņiem metas logā. Re nu - beidzot paveras nieka šķirba starp rāmi un palodzi!
  • pārn. Viņa klausās, kā vēji švīkstinās gar šis mazās paradīzes sienām, aurodami metas rūtīs un, nevarīgās dusmās atkāpdamies, suniski smilkst.
3.Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
PiemēriMesties skriet.
  • Mesties skriet.
  • Mesties meklēt.
  • Mesties aizstāvēt.
  • «Vai tad nav neviena, kas te kārtību ieved?» kliedza Kalna Bebriene un metās glābt savu vīru, kas bija nogāzts zemē..
  • ..nopīkstēja ārdurvju zvans, un Elizabete teciņus metās ielaist.
  • Kumeļš tūliņ metās pilnām mutēm plūkt rasoto zāli..
3.1.Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
PiemēriMesties kaujā.
  • Mesties kaujā.
  • Mesties izpriecās.
  • Mesties palīgā.
  • Ludis ar tēvu visos darbos metās pirmie... viņi izģērbās kreklos, raka un skraidīja ar sviedrainām mugurām.
  • Bez svārstīšanās sabulis metas cīņā ar alni, briedi un pat ar lāci.
  • Ošu Andrejs tikai gaidīja izdevīgu mirkli, lai mestos starpā, - viņam arī bij ko pateikt šim nozīdītam kundziņam!
Stabili vārdu savienojumiMesties starpā.
  • Mesties starpā — Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
4.Strauji, arī pēkšņi uzbrukt. Strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
PiemēriMesties pretiniekam krūtīs.
  • Mesties pretiniekam krūtīs.
  • Suns metas kājās.
  • ..kā viens vīrs metamies uz runātāju.. Sitieni, tusnījieni..
  • ..šucmaņi metas uz kritušo partizāni, apgriež visas kabatas, pievāc ieročus..
  • pārn. Reizē ar mani mostas izsalkums. Tas mani vajā kā apnicīgs suns: gluži pie rīkles nemetas, bet velkas nopakaļ, grasīdamies iekost.
4.1.Skarties (pie kā, kam klāt).
PiemēriGultu nolika šķērsām pār ratiem, tēvs iesēdās tajā - lai dēlīši nekrīt laukā un stāv stingri, ka stakles nemetas pie riteņiem.
  • Gultu nolika šķērsām pār ratiem, tēvs iesēdās tajā - lai dēlīši nekrīt laukā un stāv stingri, ka stakles nemetas pie riteņiem.
  • ..gājām uz bāru dzert kokteili. Es uzsēdos uz ļoti augsta, apaļa ķeblīša, tā ka kājas man nemetās pie zemes.
Stabili vārdu savienojumiKājas nemetas pie zemes.
4.2.savienojumā ar «uz»; sar. Interesēties (par ko). Nodarboties (ar ko).
PiemēriMesties uz grāmatām.
  • Mesties uz grāmatām.
  • Mesties uz izpriecām.
  • ..laukos cilvēki nav metušies uz izsmalcinātiem ēdieniem. Ja esi atnācis uz restorānu, pasūti tik to šniceli - un miers.
  • «Ja viens vāra ziepes un labi pelna, tad piecdesmit citi to noskatās un arī metas uz ziepju vārīšanu.»
  • Saprotams, ka viens, divi vai trīs [bandīti] nekādus «lielus darbus» pasākt nespējuši. Tāpēc arvien vairāk metušies uz zemnieku māju aplaupīšanu.
5.pareti Apmesties, piemesties. Palikt.
Piemēri«Bet kur nu lai metas?» domāja Zigurds. Uz māju braukt nedrīkst, māte sāks iztaujāt, kur bijis, kāpēc nav skolā.
  • «Bet kur nu lai metas?» domāja Zigurds. Uz māju braukt nedrīkst, māte sāks iztaujāt, kur bijis, kāpēc nav skolā.
6.parasti 3. pers. Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) – par kājām.
PiemēriSākās samērā līdzena vieta, bet kājas bieži ķērās un metās.
  • Sākās samērā līdzena vieta, bet kājas bieži ķērās un metās.
  • ..uz dzirnavupes tilta izjuka jātnieku stingrā piecu pāru kārtība. Reizē pāri jāt neuzdrošinājās, zirgiem metās kājas, tie klupa..
6.1.Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
PiemēriGrābeklis mezdamies, mežģīdamies slīd pa ciņiem un saknēm.
  • Grābeklis mezdamies, mežģīdamies slīd pa ciņiem un saknēm.
  • Ja to [defektu] laikā nepamana, nenovērš, mehānisms grab un klab, ķeras un metas.
6.2.Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
PiemēriLūpas [Dārtiņa] kustina, svēto lūgšanu skaitot, bet vārdi misas, maisās, metas.
  • Lūpas [Dārtiņa] kustina, svēto lūgšanu skaitot, bet vārdi misas, maisās, metas.
  • Mātei palaikam slikta balss - meldija skan ķerdamas, mezdamās, vietām pavisam aplam.
Stabili vārdu savienojumiMēle metas (arī pinas, mežģījas).
6.3.Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
PiemēriLai grīdas nebriestu un nemestos, tās jāiesedz pēc pagrīdes pildījuma izžūšanas.
  • Lai grīdas nebriestu un nemestos, tās jāiesedz pēc pagrīdes pildījuma izžūšanas.
7.parasti 3. pers. Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
PiemēriSaule jau rietēja, un mežā metās krēsla, turpretī uz lauka sniegotā klajuma viss labi pārskatāms.
  • Saule jau rietēja, un mežā metās krēsla, turpretī uz lauka sniegotā klajuma viss labi pārskatāms.
  • Tumsai metoties, viņš sasniedza kādu lielu vīriešu klosteri..
  • Meties vakars, un kāzinieki klusi cits pēc cita nozuduši..
8.parasti 3. pers. Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) – parasti par parādībām dabā.
PiemēriDebesis metas sārtas.
  • Debesis metas sārtas.
  • Labība metas dzeltena.
  • Laiks metas vēss.
  • Māmiņa atvērusi logu, un pirmais, ko Jānītis pa to ierauga, ir strazdu bars tuvējā pīlādzī, kura ogas metas jau sārtas.
  • ..vasaras saldās smaržas [rudenī] izbāl un metas rūgtenas.
  • «Nu jau beidzas [negaiss]. Un pret rītu vienmēr metas rāmāks.»
  • Metās tumšs; konduktors ienāca ar svecēm, aizdedzināja un ielika lukturos.
8.1.Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) – par ķermeni, tā daļām.
PiemēriRokas metas aukstas.
  • Rokas metas aukstas.
  • Mugura metas stīva.
  • Piere metas mitra.
  • ..viņas ne visai pievilcīgā seja metās jau rupji krunkaina..
  • ..mati jau metas drusku sirmi un pareti..
  • ..Initai mazpamazām sāka salt. Kājas un rokas metās zilganas..
  • Viņš apdzina vēl piecas reizes ap aramo gabalu. Zirgi sāka mesties slapji, tie vilka arklu arvien gausākiem soļiem..
8.2.Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriMetas auksti.
  • Metas auksti.
  • Metas nelabi.
  • Metas garlaicīgi.
  • Metas skumji.
  • Metas pašam sevis žēl.
  • Te [mežā] vairs vēja nav un no iešanas metas karsti.
  • Liepene ar priekšautu aizsedza seju un vaimanāja tik stipri, ka Liepām bail metās.
  • Valdis vēl nezināja, kādēļ, bet no šo tumšo acu koncentrētā skatiena viņam metās kauns.
Stabili vārdu savienojumiMetas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu.
9.parasti 3. pers. Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
Piemēri..tādi [varonīgi] cilvēki gadu gadiem ir jauni, viņi ilgi spītē vecumam. Ne sirmums tiem matos metas, ne grumbas pierē.
  • ..tādi [varonīgi] cilvēki gadu gadiem ir jauni, viņi ilgi spītē vecumam. Ne sirmums tiem matos metas, ne grumbas pierē.
  • Bet viņam jau nāca trīsdesmit astotais gads, bārdas rugāji sirmoja, un sejā metās grumbas.
  • Lielajos bērzos.. jau metās brūni pumpuri.
9.1.Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
Piemēri..Lūsis, starp citu, pajautāja, vai Biruta nav iedzīvojusies iesnās, uz ko Biruta lepni atteica,.. viņai iesnas nemetoties.
  • ..Lūsis, starp citu, pajautāja, vai Biruta nav iedzīvojusies iesnās, uz ko Biruta lepni atteica,.. viņai iesnas nemetoties.
  • «Pirksti jau kļuvuši stīvi, mugurā no sēdēšanas krampji metas, kājas lauž reimatisms.»
  • Tētukam sevišķi patīk ierakt muguru karstajos akmeņos. «Lai nemetas reimatisms,» viņš mēdz piebilst.
10.parasti 3. pers. Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
Piemēri..pie pirmā pūtiena airi kritīs no rokām vai motora šņore metīsies cilpā.
  • ..pie pirmā pūtiena airi kritīs no rokām vai motora šņore metīsies cilpā.
11.savienojumā ar apģērba gabala nosaukumu Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
PiemēriMesties kreklā.
  • Mesties kreklā.
  • Mesties peldkostīmā.
  • «Tikpat izmācīšos. Rudeni jāiet dienēt, līdz tam laikam jātiek cauri. Nu - metamies nost!»
Stabili vārdu savienojumiMesties nost. Mesties plikam.
Stabili vārdu savienojumiKa nemetas. Lūpa metas līka. Mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu.
Avoti: 5. sējums