mesties
mesties metos, meties, metas, pag. metos; refl.
1.Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) — par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
PiemēriSkriešus mesties uz priekšu.
1.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri..Neris viņu nerēja, bet, priecīgi iesmilkstēdamies, metās pretim.
1.2.reti Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
Piemēri..kāds varens plāns, kāda milzīga ideja pildīja visu viņa smadzeņu satversmi. Laikam tādēļ viņam arī kājas metās kā uz kāzām.
2.Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
PiemēriMesties gultā.
Stabili vārdu savienojumiMesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem).
2.1.Sēsties (kur, uz kā u. tml.) — par kukaiņiem, putniem.
PiemēriPutns metas uz zara.
2.2.Strauji sisties, triekties (pret ko).
Piemēri«Atver!» Juhans metās ar plecu durvīs.
3.Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
PiemēriMesties skriet.
3.1.Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
PiemēriMesties kaujā.
Stabili vārdu savienojumiMesties starpā.
4.Strauji, arī pēkšņi uzbrukt. Strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
PiemēriMesties pretiniekam krūtīs.
4.1.Skarties (pie kā, kam klāt).
PiemēriGultu nolika šķērsām pār ratiem, tēvs iesēdās tajā - lai dēlīši nekrīt laukā un stāv stingri, ka stakles nemetas pie riteņiem.
Stabili vārdu savienojumiKājas nemetas pie zemes.
4.2.savienojumā ar «uz»; sar. Interesēties (par ko). Nodarboties (ar ko).
PiemēriMesties uz grāmatām.
5.pareti Apmesties, piemesties. Palikt.
Piemēri«Bet kur nu lai metas?» domāja Zigurds. Uz māju braukt nedrīkst, māte sāks iztaujāt, kur bijis, kāpēc nav skolā.
6.parasti 3. pers. Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) — par kājām.
PiemēriSākās samērā līdzena vieta, bet kājas bieži ķērās un metās.
6.1.Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
PiemēriGrābeklis mezdamies, mežģīdamies slīd pa ciņiem un saknēm.
6.2.Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
PiemēriLūpas [Dārtiņa] kustina, svēto lūgšanu skaitot, bet vārdi misas, maisās, metas.
Stabili vārdu savienojumiMēle metas (arī pinas, mežģījas).
6.3.Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
PiemēriLai grīdas nebriestu un nemestos, tās jāiesedz pēc pagrīdes pildījuma izžūšanas.
7.parasti 3. pers. Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
PiemēriSaule jau rietēja, un mežā metās krēsla, turpretī uz lauka sniegotā klajuma viss labi pārskatāms.
8.parasti 3. pers. Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) — parasti par parādībām dabā.
PiemēriDebesis metas sārtas.
8.1.Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) — par ķermeni, tā daļām.
PiemēriRokas metas aukstas.
8.2.Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriMetas auksti.
Stabili vārdu savienojumiMetas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu.
9.parasti 3. pers. Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
Piemēri..tādi [varonīgi] cilvēki gadu gadiem ir jauni, viņi ilgi spītē vecumam. Ne sirmums tiem matos metas, ne grumbas pierē.
9.1.Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
Piemēri..Lūsis, starp citu, pajautāja, vai Biruta nav iedzīvojusies iesnās, uz ko Biruta lepni atteica,.. viņai iesnas nemetoties.
10.parasti 3. pers. Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
Piemēri..pie pirmā pūtiena airi kritīs no rokām vai motora šņore metīsies cilpā.
11.savienojumā ar apģērba gabala nosaukumu Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
PiemēriMesties kreklā.
Stabili vārdu savienojumiMesties nost. Mesties plikam.
Stabili vārdu savienojumiKa nemetas. Lūpa metas līka. Mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu.
Avoti: 5. sējums