mest
mest metu, met, met, pag. metu; trans.
1.Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Sviest (1).
PiemēriMest šķēpu.
Stabili vārdu savienojumiKauliņi ir mesti.
1.1.fizk. Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
PiemēriMest pretinieku.
1.2.intrans.
PiemēriUn atkal notika negaidītais: mūsējais meta atliecoties, bet pretinieks.. izgriezās, nosedza metēju un ieguva divus punktus.
1.3.Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
PiemēriSakropļots viņš miljonāra zāģdzirnavās no mehānisko atsperu nepareizi mesta baļķa.
Stabili vārdu savienojumiKā (lingas, arī atsperes) mests.
2.Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
PiemēriMest cukura graudus glāzē.
Stabili vārdu savienojumiMest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā.
2.1.Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
PiemēriMest lakatu ap pleciem.
Stabili vārdu savienojumiMest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā.
2.2.Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
PiemēriMest kaujā tankus.
2.3.Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
PiemēriViņš bija paņēmis no zemes akmeni un meta to logā.
Stabili vārdu savienojumiMest acīs (arī sejā). Mest dubļus (uz kādu).
2.4.intrans.
PiemēriTā kā ziedu man nebija pie rokas, metu viņam ar sandali.
2.5.Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
PiemēriMest mutē pa konfektei.
2.6.Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
PiemēriMan jāsēd laivas vidū, jāizturas pilnīgi klusi un jāmet makšķere pēc brāļa norādījuma..
2.7.Dot (ko) kopējam pasākumam. Arī ziedot.
PiemēriMeta visi: cits kapeiciņu, cits trīs, cits piecas un daži pat pa desmit kapeikām.
Stabili vārdu savienojumiMest kolekti.
2.8.intrans.
Piemēri«Metāt jau vainagam, jā?» Krusts, mēteli karinādams, smīn.
2.9.pārn. Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
PiemēriTargals: Un tu, kas, kauna apkrauts, iedrīkstējies Man acīs rādīties, ņem savu algu: Par godu nākas gods, par kaunu kauns; To tornī mest!
3.Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
PiemēriPumpurs turēja [zārku] no otras puses, pa tiem velna kalniem pat dzīvu cilvēku meta no ratiem laukā.
Stabili vārdu savienojumiMest laukā (arī ārā) kādu.
3.1.Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
PiemēriSaule uzreiz sāka sildīt. Es nesu cepuri rokā un slaucījos lakatiņā. Mazajiem lezgīnēniem vienam pēc otra vajadzēja mest nost kažoķeļus, un viņi palika vienos kreklos.
3.2.Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
PiemēriSpilvena pārvalks ir vecs, bet māte to nemet prom - Ainas pirmais rokdarbs.
Stabili vārdu savienojumiMest no galvas laukā (arī ārā). Mest zemē.
3.3.Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
PiemēriTrešais: Jūs esat iemīlējušies zīlniecē. Tad... es jums saku, metiet šādas domas! No mums nevienam tā nav sasniedzama..
3.4.reti Pamest.
PiemēriUn mēs lai mestu lielo mūža darbu? Kurš vien mums cerību un spēku dod, Caur kuru vien mēs spējam dzīvi nest..
4.parasti 3. pers. Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
PiemēriPutns met spalvas.
Stabili vārdu savienojumiMest ikrus.
5.sar. Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
PiemēriMest degvīnu.
5.1.intrans. Dzert alkoholiskus dzērienus. Daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
Piemēri«Visu vakaru līdz pusnaktij ar Krauķu tēvu metām, kamēr abi nokritām vāgūzī uz ratiem.»
6.Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni.
Piemēri..niknā vedekla meta dažādus izvēlētus vārdus, kuriem vajadzēja satrakot veco vīru..
7.Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
Piemēri..dzirksteles mezdams un šņākdams, aizskrien vilciens..
Stabili vārdu savienojumiAcis met zibeņus. Mest zibeņus.
7.1.Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) — par ūdenstilpi, šķidrumu.
Piemēri..jūra jau sākusi mest diezgan augstu vilnīti.
Stabili vārdu savienojumiMest augstu vilni.
7.2.Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) — par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
PiemēriSaule meta starus ieslīpi pār purva kadiķiem..
7.3.Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
PiemēriDivstāvu un trīsstāvu mājas meta garas ēnas - gandrīz pāri visai ielai.
Stabili vārdu savienojumiMest ēnu.
8.Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
PiemēriNeviens, brīvu vārdu izteicis, nemeta galvu atpakaļ.. - sāk, vai tikai nav dzirdējis kāds, kam nav jādzird.
Stabili vārdu savienojumiMest kūkumu (retāk kupri), biežāk mesties kūkumā.
8.1.intrans. Māt.
PiemēriPa ieliņu draugiem pretī skrēja dēls Juris... Viņš jau pa gabalu meta ar roku. Satrauktās kustības liecināja, ka sakāms kas ārkārtīgi svarīgs.
Stabili vārdu savienojumiAr acīm mest.
9.Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Piemēri..soliste nepaļāvās uz savu atmiņu un meta aci mazā teksta lapiņā.
Stabili vārdu savienojumiMest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus).
10.Darināt (ko), veidojot cilpas. Darinot ko, veidot (cilpas).
PiemēriMest zeķei valdziņus.
10.1.Veidot (metus) aužamajos stāvos. Arī aust.
Piemēri«Būs jāsāk segas mest,» māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. «Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana.»
11.Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
PiemēriTēva tēva laipas mestas, Bērnu bērni laipojās..
Stabili vārdu savienojumiMest tiltu.
12.savienojumos «mest līkumu», «mest loku», «mest līkločus», «mest cilpu» Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
PiemēriVilmeris met līkumu caur veco parku gar upes krastu. Viņš neiet pa lielceļu, lai nesatiktu kādu no muižas ļaudīm..
Stabili vārdu savienojumiMest (retāk liekt) līkumu apkārt.
12.1.Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
PiemēriUpe šajā vietā meta nelielu līkumu uz labo pusi, tāpēc tumsā viņš to bija pazaudējis un uzdūries mežam.
12.2.pārn. Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
PiemēriBet dzīve nekad nav tik gluda, kā mēs bieži to iedomājamies. Tā met līkumus un cilpas..
Stabili vārdu savienojumiKrustu nemetis (arī nemezdams). Mest (arī likt) svaru kausos. Mest (arī sviest, laist) pār bortu.
Avoti: 5. sējums