pamest
pamest -metu, -met, -met, pag. -metu; trans.
1.Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Mest nelielu attālumu. Pasviest (1).
PiemēriPamest bumbu gaisā.
- Pamest bumbu gaisā.
- Pamest akmeni sāņus.
- Pamest matu pīni uz muguras.
- Aldonis naudas maku pamet biedriem, Ervīns to veikli uztver..
1.1.Ar metienu novietot.
PiemēriArī kūtiņā varēja ieskriet. Pamest lapu slotiņu Balcei, Pelēcei [kazām].
- Arī kūtiņā varēja ieskriet. Pamest lapu slotiņu Balcei, Pelēcei [kazām].
- Einis un arī pārējie pameta sunim pa kaulam..
- Vistām, cāļiem un tītaru saimei es bieži pametu pa graudu saujai..
1.2.Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriUzraugs pameta roku pie cepures.
- Uzraugs pameta roku pie cepures.
- Reizēm viņiem [telēniem] gribētos arī palēkāt, pamest pakaļkājas uz augšu..
Stabili vārdu savienojumi
- Pamest (biežāk pacirst) galvu uz augšu (arī augšup) sar. — Strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
1.3.Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
PiemēriEksplozijas vilnis pamet cilvēku sāņus.
- Eksplozijas vilnis pamet cilvēku sāņus.
2.Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
PiemēriGausi iet manas dienas [apcietinājumā]. Guļu uz netīras grīdas, mēteli zem galvas pametis..
- Gausi iet manas dienas [apcietinājumā]. Guļu uz netīras grīdas, mēteli zem galvas pametis..
- Sarkanais māls gan spiež ceļgalu, bet es pamanos pamest apakšā savītušas zāles.
3.Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur). Aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriPamest bērnus mājās.
- Pamest bērnus mājās.
- Pamest ciemiņus vienus pašus.
- Māte mani pavilka aiz rokas, bet, kad es teicu, ka gribu palikt pie Janča, tad viņa arī pameta mani.
- Reinis pameta mani lielās istabas vidū, sēžot uz riņķveidīga koka dīvāna, un pats piegāja pie kāda [bankas] lodziņa..
- Ģirts un Artūrs drīz pameta vīrus. «Vajadzētu nomazgāties un nopeldēties pirms balles,» Artūrs teica.
3.1.Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
PiemēriPamest bērnu bez uzraudzības.
- Pamest bērnu bez uzraudzības.
- Pamest slimnieku bez aprūpības.
- «Vai tu maz apjēdz, ko runā!» Pēteris uztraucās. «Pamest slimo Daci vienu pašu meža vidū!»
- Ja suņa īpašnieks, apstākļu spiests, vēlas atbrīvoties no suņa, viņš nedrīkst pamest to mežā, uz ielas, vasarnīcā - suns jānodod veterinārai iestādei.
- pārn. Tās ir novārtā pamestas ielas, bez ietvēm, braucamā daļa vienās bedrēs un dangās.
- «Es eju viņai divreiz dienā injicēt kamparu, lai viņa.. nejustos pamesta likteņa varā.»
- Viņš pameta savus uzņēmumus likteņa ziņā un.. devās atpakaļ uz vācu ieņemto Rīgu.
- Varbūt Jēkabs saslimis? Bet kāpēc tad vietā nav cits? Pametuši viņu, Leinasaru, savam liktenim?
- ..zirgs, laikam manīdams, ka viņš pamests savā vaļā, sāka iet..
Stabili vārdu savienojumiPamest (arī atstāt) kaunā.
- Pamest (arī atstāt) kaunā — Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) — Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- Pamest (arī atstāt) savā vaļā — Neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk.
- Pamest savam liktenim — Ļaut, pieļaut, lai (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
3.2.Pieļaut, arī likt, lai paliek (bez kā), nesaņem (ko).
PiemēriPamest ģimeni bez vakariņām.
- Pamest ģimeni bez vakariņām.
3.3.Pieļaut, ka paliek (kur) lietderīgi neizmantots, nenovietots, arī nenokopts.
PiemēriAtrazdams savos laukos diezgan daudz kaļķakmeņu, Eglīte aprēķinājis, ka pamest tos tīrummalā būtu zaudējums. Tālab ierīkojis.. kaļķu cepli..
- Atrazdams savos laukos diezgan daudz kaļķakmeņu, Eglīte aprēķinājis, ka pamest tos tīrummalā būtu zaudējums. Tālab ierīkojis.. kaļķu cepli..
- Meitenes smīnīgi noskatās, kā Rūdis nikni spārdās pa vagām, bet neviena pamesta kartupeļa nevar atrast.
- Kāds stumbru bija sazāģējis divus metrus garos posmos un pēc tam pametis, jo koksne bija satrupējusi..
- Tos [istabas kaktus] mēza un slaucīja sieva, kas aizgāja, lai nebūtu vēlāk jādzird kurnēšana no jauniem atnācējiem par pamestiem mēsliem un tīmekļiem.
3.4.Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
PiemēriPamest atslēgas mājās.
- Pamest atslēgas mājās.
- Pamest lietussargu trolejbusā.
- Labie vīriņi, rūķi, lielās bailēs aizbēga [no dzirnavām].., pamezdami uz trepēm savas koka tupeles.
- Vai nu viņam nauda tikusi guļot no kabatas izvilkta, vai arī viņš to kur pametis un gadījies tāds atradējs, kas zemē dabūto tur par savu mantu..
- Beidzot man ienāk prātā - varbūt būšu pametis kādu savu mantu.
3.5.Būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur).
Piemēri..dziļākās ieplakās upe [pēc paliem] pamet bagātību - zivis.
- ..dziļākās ieplakās upe [pēc paliem] pamet bagātību - zivis.
- Vietumis stāvi izgrauzti [upes] krasti, vietumis ūdeņi atkāpjas un pamet plašas sēres..
- Puķainā kleita noplīvoja pa koridoru, pamezdama aiz sevis rūgti saldenu smaržu vilni.
3.6.Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
PiemēriPašnāvnieks vecpuisis Kristiņš pamestā zīmītē noteikti liecināja, ka iet nāvē labprātīgi, aiz dzīves apnikuma.
- Pašnāvnieks vecpuisis Kristiņš pamestā zīmītē noteikti liecināja, ka iet nāvē labprātīgi, aiz dzīves apnikuma.
- Abi ceļinieki.. devās projām, pametot pie akas makšķeru kātus. «Lai mājinieki no rīta zina, ka ciemiņi sabraukuši..,» noteica Dioģens.
3.7.sar. Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā. Arī izšķērdēt.
PiemēriKāds tukls miesnieks.. spēlēja [kārtis] neapdomīgi.. Vienreiz tas pameta sešdesmit rubļu, otrreiz tas atkal vinnēja ar vienu rāvienu septiņdesmit piecus.
- Kāds tukls miesnieks.. spēlēja [kārtis] neapdomīgi.. Vienreiz tas pameta sešdesmit rubļu, otrreiz tas atkal vinnēja ar vienu rāvienu septiņdesmit piecus.
4.Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
PiemēriPamest ģimeni.
- Pamest ģimeni.
- Pamest bērnus.
- ..Krišs satrūkās - kā viņš drīkstēja aizmirst, ka Stāsi sieva pametusi. Nupat viņš vēl bija teicis «esmu šķirtenis».
- Vienaldzīga šī lēnā sieviete ar savu uzmācīgo mīlu. Šodien vai rītu pamest, aiziet un atpakaļ nenākt...
- Pamesto zīdaini pievākuši labsirdīgi ļaudis un audzinājuši viņu vairākus gadus..
4.1.Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
PiemēriKā vētras atrauts zars no dzīves koka viņa pamesta viena.
- Kā vētras atrauts zars no dzīves koka viņa pamesta viena.
- ..visi mani pamet, visi novēršas, pat brālis..
4.2.Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
PiemēriUn tagad tur [kapā] guļ mans tēvocis - tik negaidīti un pēkšņi pametis mūs... ar aukstām, nedzīvām rokām...
- Un tagad tur [kapā] guļ mans tēvocis - tik negaidīti un pēkšņi pametis mūs... ar aukstām, nedzīvām rokām...
5.Doties prom (no kādas vietas). Atstāt (3).
PiemēriPamest laukus.
- Pamest laukus.
- Pamest pilsētu.
- Pamest dzimteni.
- Pamest tēva mājas.
- Sākām jau runāt, lai Ženijas mamma pamet to Ērģemes kaktu un pārvācas pie mums. Bet veci cilvēki nav izkustināmi.
- ..darba vietā kļuva zināms, ka Stūris pametis tēva dzīvokli.
- ..kura no tukšajām mājām pamesta, bēgot no bēdas, kura - prieku meklējot?
- pārn. ..Pametot sētas un dārzus, Vienā vietā aprimušus, - Visu mūžu, visu mūžu Upes ceļo uz jūru...
5.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriIestājoties tumsai, varžukrupji pamet savas paslēptuves un dodas medībās.
- Iestājoties tumsai, varžukrupji pamet savas paslēptuves un dodas medībās.
- Kurmju alās vairākās vietās ieber 4 līdz 6 gramus kalcija karbīda. Nepatīkamās acetilēna gāzes dēļ dzīvnieki alas pamet.
- Jūlijā vairums putnu mazuļu pametuši ligzdas un sākumā pa atsevišķiem perējumiem, vēlāk lielākos baros klejo pa mežu.
5.2.Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) – par karaspēku.
PiemēriPamest pilsētu bez kaujas.
- Pamest pilsētu bez kaujas.
5.3.Neapdzīvot vairs (parasti mājas).
PiemēriZiemeļvidzemes mežos ir kādas pamestas mājas. Ne pilnīgi pamestas. Iedzīvotāji tajās uzrodas tikai sestdienās un svētdienās, kad labs laiks.
- Ziemeļvidzemes mežos ir kādas pamestas mājas. Ne pilnīgi pamestas. Iedzīvotāji tajās uzrodas tikai sestdienās un svētdienās, kad labs laiks.
- Izdevās atklāt zagļu bāzi. Kādās pamestās lauku mājās pie upes..
- ..baismīgi glūnēja ļaužu pamestie mājokļi.
5.4.Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
PiemēriZem raibajiem audekla lietussargiem pamesti stāv jumta kafejnīcas krēsli.
- Zem raibajiem audekla lietussargiem pamesti stāv jumta kafejnīcas krēsli.
- ..drīz vien rati tukši un pamesti gulēja vecā vāgūzī.
5.5.Pārtraukt (ko) izmantot, lietot.
PiemēriDarbinieki pameta krēslus un cits pēc cita steidzās pagalmā.
- Darbinieki pameta krēslus un cits pēc cita steidzās pagalmā.
- ..viņa pameta guļasvietu..
5.6.Pārtraukt (kādu darbību, rīcību). Pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
Piemēri«..Ilga, ja viņa vēlēsies, varēs pamest darbu veikalā, es nopelnu diezgan.»
- «..Ilga, ja viņa vēlēsies, varēs pamest darbu veikalā, es nopelnu diezgan.»
- Arturs Pērkons pameta malkas skaldīšanu, iesmērēja dzelzasu ratus..
- Gadās, ka skolas mācības tiek pamestas vieglprātības dēļ.
- «Tagad jau lielākoties visas mācās. Bet es visu mūžu nožēloju, ka pametu institūtu...»
5.7.Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums). Atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
Piemēri«Egle [galvenais ārsts] nesaslims, viņš zina, ka nedrīkst pamest sanatoriju.»
- «Egle [galvenais ārsts] nesaslims, viņš zina, ka nedrīkst pamest sanatoriju.»
- Neparedzēto sarežģījumu dēļ arī Fredis atradās kļūmīgā stāvoklī...Bet nevarēja arī tā pamest visu pasākumu.
5.8.Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli).
PiemēriPamest bezdarbību.
- Pamest bezdarbību.
- Pamest ilūzijas.
- Pamest grūtsirdību.
- Jel pamet steigu...atlaid grožus!
- Viņš vēl nebija pametis cerības.
5.9.pārn. Pārstāt ietekmēt (kādu) – piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli.
Piemēri..rakstnieku pametusi reālistiska dzīves uztvere..
- ..rakstnieku pametusi reālistiska dzīves uztvere..
- ..jautrība bija ļaudis pametusi.
- Vai mīlestība mūs jau būtu pametusi..
6.Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
PiemēriPamest logu pusviru.
- Pamest logu pusviru.
- Pamest istabu neuzkoptu.
- Pamest lauku nenovāktu.
- Pamest darbu nedarītu.
- Dagmāra iegāja istabā, pamezdama aiz sevis durvis vaļā līdz galam..
6.1.Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
PiemēriPamest lūgumu bez ievērības.
- Pamest lūgumu bez ievērības.
- Pamest jautājumu nenoskaidrotu.
- Lapsa.. pameta strīdu neizšķirtu.
- Tā būtu nepiedodama pārgalvība un augstprātība, kas nekad netiek pamesta nesodīta.
7.Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
PiemēriSākumā tas [ogles stienītis] kā taustīdams pārslīd papīram, tikai šur tur pametot vieglus pieskārienus.
- Sākumā tas [ogles stienītis] kā taustīdams pārslīd papīram, tikai šur tur pametot vieglus pieskārienus.
Stabili vārdu savienojumiPamest (arī atstāt) pēdas.
- Pamest (arī atstāt) pēdas idioma — Radīt paliekamas sekas.
8.sar. Pateikt (parasti īsi, aprauti). Pasviest (3).
Piemēri..nedzirdēja parastos jokus, ko jaunieši šad un tad uzmundrinādami pameta cits citam..
- ..nedzirdēja parastos jokus, ko jaunieši šad un tad uzmundrinādami pameta cits citam..
- ..nebiju iedomājies, ka atvadīsimies pat bez rokasspiediena: viņa pametīs man nevaļīgu «uz redzēšanos, Tom!» un aizskries.
9.intrans. Pamāt.
Piemēri«Mēģināšu dabūt ūdeni,» Indulis pamet ar galvu uz mājas.. pusi.
- «Mēģināšu dabūt ūdeni,» Indulis pamet ar galvu uz mājas.. pusi.
- Uradņiks pameta zēnam ar roku, lai nākot tālāk..
- Viņš neizkāpj no ratiem, bet uzsauc Laimas tēvam un pamet ar pirkstu.
Stabili vārdu savienojumi
- Pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni idioma — Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā). Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju. Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- Pamest (arī atstāt) pusceļā idioma — Nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- Pamest (arī pagriezt, retāk pavērst) baltas acis idioma — sar. Ļoti dusmīgi uzlūkot.
- Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt idioma — Ātri apskatīties (vis)apkārt.
- Pamest (biežāk atmest) ar roku idioma — 1. Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).2. Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- Pamest acis (arī skatienu, skatu) idioma — 1. Paskatīties (uz ko, kur).2. Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest aiz muguras idioma — 1. Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.2. Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- Pamest ar acīm idioma — Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
- Pamest līkumu idioma — 1. Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).2. Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
Avoti: 6-1. sējums