pamestība
pamestība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši. Stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
PiemēriTās [zemnīcas] ilgo pamestību apliecina gan izdauzītās logu rūtis, gan saārdītās guļamās nāras..
2.Stāvoklis, kad par kādu neviens neinteresējas, nerūpējas, arī vientulība.
Piemēri..tad, pilnīgi negaidot, sākušās Līvijas nesaskaņas ar Vanadziņu. Līvijas pamestība, Līvijas vientulība un grūtsirdība..
Avoti: 6-1. sējums