Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pametums
pametums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pamest3. Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
PiemēriBlakus sēdvietai zemē noslīdējusi atplēsta aploksne. Adrese ar patīkamu vārdu un uzvārdu.. Tas nav tīšs pametums, noteikti nejaušība..
2.Zaudējums.
PiemēriJa kādā lietā.. bij jācieš [naudas] pametums, tad Andrejs tādēļ lēti nevarēja nomierināties.
Avoti: 6-1. sējums