pamests
pamests -ais; s. -a, -ā
pamesti apst.
1.Divd. → pamest.
2.Tāds, no kura cilvēki ir aizgājuši, kuru cilvēki ir atstājuši. Tāds, kur vai kura tuvumā reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
PiemēriNevienas laivas, jahtas, neviena peldētāja krastmalā, ezers izskatījās pamests un vientulīgs.
- Nevienas laivas, jahtas, neviena peldētāja krastmalā, ezers izskatījās pamests un vientulīgs.
- Stacija šķita izmirusi, tik tukšas un pamestas bija visas telpas.
- Kad tu nomirsi, taureni, uz pamesta lauku ceļa, palūgšu rudens tauri pavadīt tevi pie veļiem..
3.Tāds, par kuru neviens neinteresējas, nerūpējas.
PiemēriSākumā viņu [iesvētīto] vēl kaut cik atcerējās pie galda, jo šī bija viņa diena, bet pamazām viņš kļuva aizvien vientuļāks un pamestāks.
- Sākumā viņu [iesvētīto] vēl kaut cik atcerējās pie galda, jo šī bija viņa diena, bet pamazām viņš kļuva aizvien vientuļāks un pamestāks.
- ..Janelim vēl noteikti jāpasaka, uzmanīgi, lai viņš saprastu, ka ļoti jāmīl māte, lai māte nekad nejustos viena un pamesta.
- ..vislielākajā drūzmā viņš pēkšņi jutās vientuļš, pamests, nevajadzīgs un lieks.
Avoti: 6-1. sējums