Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pamētāties
pamētāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko). Pasvaidīties (1).
PiemēriPamētāties ar sniegu.
  • Pamētāties ar sniegu.
2.Strauji pakustēties (ar visu ķermeni). Strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām). Pasvaidīties (2).
PiemēriMiegā pamētāties un norimt.
  • Miegā pamētāties un norimt.
  • Rokas pamētājas gar sāniem.
2.1.Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
PiemēriPamētāties pa istabu.
  • Pamētāties pa istabu.
3.parasti 3. pers. Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriRati pēkšņi pamētājas grambās.
  • Rati pēkšņi pamētājas grambās.
4.parasti 3. pers. Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
Piemēri«Sev par prieku uzzīmēju kaut ko, tā tas pamētājas, pazuda.»
  • «Sev par prieku uzzīmēju kaut ko, tā tas pamētājas, pazuda.»
5.Paklīst, paklaiņot (pa kurieni). Neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
PiemēriPamētāties gar autobusa pieturu.
  • Pamētāties gar autobusa pieturu.
  • Pamētāties pa māju bez darba.
Avoti: 6-1. sējums