Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ielenkt
ielenkt -lencu, -lenc, -lenc, pag. -lencu; trans.
1.Novietoties cieši (kam) visapkārt. Aplenkt (1).
PiemēriLejā kooperatīva dzērienu galdu ielenc ļaužu bars.
1.1.Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
Piemēri..tas [namiņš] visapkārt bija visdažādāko augu ielenkts un no agra pavasara līdz vēlam rudenim te kaut kas ziedēja..
1.2.Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm. Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
PiemēriApskates vietu var ielenkt līdz apskates pabeigšanai.
2.mil. Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militām objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
PiemēriIelenkt divīziju.
Avoti: 3. sējums