Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzmākties
uzmākties -mācos, -mācies, -mācas, pag. -mācos; reti
1.Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
PiemēriUzmākties ar jautājumiem.
  • Uzmākties ar jautājumiem.
  • Uzmākties ar savu ziņkārību.
  • «Vai jums, jaunkundzīt, miegs vēl nenāk?» laipni iejautājās vecīga zemniece.. Agnese jutās nepatīkami iztraucēta [vilcienā]. Kāpēc cilvēkiem gribas runāt, uzmākties svešiem, uzzināt, vai tiem nāk miegs, cik tālu brauc..
  • Ormaņi.. uzmācās lauciniekiem, piesolīdami viņus lēti aizvest pēc vajadzības. «Tikai adresi pasakiet!» viņi lūdzās..
  • Vēl jo mazāk [viesībās] drīkst uzmākties ar dzeršanu. ..uzbāzīgie skubinājumi «dzer līdz dibenam!» drīzāk liecina par paša skubinātāja kāri ātrāk tikt pie liekas glāzītes..
1.1.Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
PiemēriVarenu rungu atvāzis, garš puisis uzmācās Strautiņam.
  • Varenu rungu atvāzis, garš puisis uzmācās Strautiņam.
  • «Es tev saku, - neuzmācies!» pagalam pārskaities kliedza Imis, kad Gusts, kļūdams pārāk nekaunīgs, - kāpa gandrīz vai uz kailajiem pirkstiem.
  • ..mūsu [strēlnieku] rindu zibeņātri aplido ziņa, ka vāci uzmācoties Slokai un tā mums par katru cenu jānotur.
1.2.Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
PiemēriBadīgais auns, kas bez mitas uzmācies visiem, izrādās, ir bailīgs..
  • Badīgais auns, kas bez mitas uzmācies visiem, izrādās, ir bailīgs..
  • Džinkstēdams no kārkliem izšaujas biezs odu mākonis un nekaunīgā kārtā sāk mums uzmākties.
1.3.pārn. Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
PiemēriAuksts putenis. Baltais tuksnesis uzmācas visam dzīvajam, grib to izdeldēt.
  • Auksts putenis. Baltais tuksnesis uzmācas visam dzīvajam, grib to izdeldēt.
  • Viņpus upes.. juku jukām auga bērzi un apses, arī pa kādai priedītei un kadiķim, cits citam ar zariem nekautrīgi uzmākdamies.
1.4.pārn. Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
Piemēri..liekas, ka šie jaunekļi dziedādami cīnās pret tumsu, kas pamazām uzmācas no visām pusēm, spiežas logā, iezogas istabā..
  • ..liekas, ka šie jaunekļi dziedādami cīnās pret tumsu, kas pamazām uzmācas no visām pusēm, spiežas logā, iezogas istabā..
1.5.pārn. Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriBērnam uzmācās bailes.
  • Bērnam uzmācās bailes.
  • Mirkli Aleksandrai uzmācās kauns, ka turējusi Bernarda dēlu tik zemās aizdomās. Kļuva gandrīz žēl, ka tas ir projām.
  • Slāpes atkal uzmācas vēl neatlaidīgāk, vēl mokošāk.
  • Vai tas ir taisnīgi?.. Šis urdīgais jautājums Jānim sāka uzmākties vēl skaudrāk, plijās virsū kā lietuvēns..
Avoti: 8. sējums