uzmākt
uzmākt -mācu, -māc, -māc, pag. -mācu; trans.
Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
Piemēri«Sakiet, vai jūsu dēls un meita arī doma par celtnieka profesiju?» - «Vēl neesam par to runājuši. Vēl ir laiks. Es negribu neko uzmākt, lai izvēlas paši!»
Avoti: 8. sējums