uzmākoņa
uzmākoņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; pareti
Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas. Uzmāka.
PiemēriNu jau abi uzmākoņas.. iet Rātmaņu Emmai blakus. Viens no viņiem - tas, kuram galvā melna platmale, pūš viņai ausī papirosa dūmus.
Avoti: 8. sējums