uzmanība
uzmanība -as, s.; parasti vsk.
1.Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības konkrēta izpausme (pret kādu, ko).
PiemēriUzmanības noturība.
1.1.akuz.: uzmanību. Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
PiemēriBalss skaļrunī: Uzmanību, uzmanību! Galvenā brauciena dalībniekiem sapulcēties pie vārtiem..
2.Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
PiemēriViņu [istabā ienākot] saņēma ar ārkārtīgu uzmanību. Hortenze pirmā, tad piecēlās visi.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību). Pati uzmanība. Piegriezt uzmanību (arī vērību).
Avoti: 8. sējums