Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzbūve.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (100):
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- veidot Būt par (kā) uzbūves, struktūras elementu, sastāvdaļu (par vielām, materiāliem).
- šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
- šūpoles Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- anatomija Dzīva organisma vai orgāna uzbūve.
- organisms Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
- liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
- pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
- skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
- iekšpuse Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs.
- Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- astēnisks Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra.
- Pikniskais tips Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
- tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai).
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
- Homologie orgāni Orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- Homologie orgāni Orgāni, kuriem ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- aminoskābes Organiskas skābes - olbaltumvielu uzbūves galvenais elements.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, kad tie evolūcijā pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem.
- sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
- latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt latvisku vai latviskāku.
- vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt vācisku vai vāciskāku.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- dramaturģija Parasti savienojumā ar «muzikāls»: mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- Muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
- Sprogu šķēres Pēc uzbūves šādam darba rīkam līdzīgs friziera instruments sprogu veidošanai matos.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
- virsloceklis Savienojumā «teikuma virsloceklis»: teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
- Citoloģiskā izmeklēšana Slimības rakstura noteikšana pēc šūnu uzbūves īpatnībām.
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
- kompozīcija Struktūra, uzbūve (daiļdarbā, teātra mākslas darbā, kinofilmā).
- organizācija Struktūra, uzbūve (priekšmetam, parādībai u. tml.).
- konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam).
- veidīgs Tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve.
- kropls Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kropls (1).
- patrausls Tāds, kam ir samērā trausla ķermeņa uzbūve (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sniegveida Tāds, kam ir sniegam līdzīgs sastāvs, sniegam līdzīga uzbūve.
- stiklveida Tāds, kam ir stikla forma, veids. Tāds, kam ir stiklam raksturīgas uzbūves īpašības.
- sūkļveida Tāds, kam ir sūkļu ķermenim raksturīgā uzbūve.
- šarnīrveida Tāds, kam ir šārnīram raksturīgā konstrukcija, uzbūve.
- klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
- ciklisks Tāds, kas attiecas uz ciklu. Tāds, kas noris cikla veidā. Tāds, kura uzbūvei ir cikla veids.
- reducēts Tāds, kas attīstības gaitā ir samazinājies pēc apjoma (par orgāniem). Tāds, kam attīstības gaitā ir vienkāršojusies uzbūve.
- gaisīgs Tāds, kas nav masīvs, tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve.
- plēsīgs Tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem).
- cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs cilvēkam.
- kanonveida Tāds, kas pēc uzbūves vai formas ir līdzīgs kanonam [2].
- čiekurveida Tāds, kas pēc uzbūves vai formas līdzīgs čiekuram.
- vatveida Tāds, kas pēc uzbūves, struktūras ir līdzīgs vatei, atgādina vati.
- viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.).
- ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties paralēli zemes virsmai, ir pietuvināts zemes virsmai (par augiem, to daļām).
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- tārpveida Tāds, kura uzbūvei ir dažiem tārpiem (1) raksturīgā (garenā, lentveida, cauruļveida u. tml.) forma.
- šūnains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas šūnas (3).
- taisns Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas taisnes, perpendikulāri elementi (par ģeometrisku ķermeni).
- vienādgraudains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgi vienādi graudi.
- šķelt Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgs robs vai robi (par organisma daļām).
- putas Tāds, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
- analoģija Tādu orgānu līdzība, kuriem ir vienādas funkcijas, bet atšķirīga uzbūve un izcelšanās.
- Teikuma virsloceklis Teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
- Salikts teikums Teikums, kurā ir divas vai vairākas sastāvdaļas (komponenti), kas pēc uzbūves ir līdzīgas vienkāršiem teikumiem.
- gramatika Vārdu un teikumu uzbūve.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
- stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā dūja (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
- putas Viela, vietu maisījums, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
- rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā.
- inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
- šūna Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma.
- stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
- izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
- audi Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas.
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā.
- ģeoloģija Zemes un Zemes garozas sastāvs, uzbūve, attīstība.
- tektonika Zemes, arī citu planētu uzbūve, kustība, deformācija.
uzbūve citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV