norma
norma -as, s.
1.Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
PiemēriTiesību (arī juridiskā) norma.
1.1.Noteikums, princips (kā) vislabākā, vismērķtiecīgākā izmantošanai, veikšanai.
Piemēri..redaktori cītīgi skatījās, lai [autori].. grāmatās neatkāptos no literārās valodas normām.
2.Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
PiemēriIzstrādes norma.
Avoti: 5. sējums