Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
norma
norma -as, s.
1.Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
PiemēriTiesību (arī juridiskā) norma.
  • Tiesību (arī juridiskā) norma.
  • Tiesiskā norma.
  • Morāles norma.
  • Sadzīves norma.
  • Pienākuma norma.
  • Obligāta norma.
  • Jau ar pirmajiem padomju varas dekrētiem tika likti pamati jaunu starptautisko attiecību normu izstrādāšanai..
  • Vēstures gaitā uzvedības kultūras normas ir nemitīgi mainījušās.
  • Preses balss neuzklausīšana, nepareiza reaģēšana uz laikrakstu, žurnālu un citu preses orgānu kritiskajiem materiāliem ir ļeņinisko partijas dzīves normu un vadīšanas principu pārkāpšana.
1.1.Noteikums, princips (kā) vislabākā, vismērķtiecīgākā izmantošanai, veikšanai.
Piemēri..redaktori cītīgi skatījās, lai [autori].. grāmatās neatkāptos no literārās valodas normām.
  • ..redaktori cītīgi skatījās, lai [autori].. grāmatās neatkāptos no literārās valodas normām.
2.Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
PiemēriIzstrādes norma.
  • Izstrādes norma.
  • Apūdeņošanas norma.
  • Izsējas norma.
  • Ražīguma norma.
  • Gaisa mitruma norma.
  • Izpildīt normu.
  • Lai pierakstītos dažās pilsētās un pilsētciematos, vajadzīga apdzīvojamās platības norma..
  • Katra māja pēc normas bija jāuzceļ 36 dienās..
  • ..tiek ņemta vērā tās [produkcijas] nomenklatūra, sortimenta normu ievērošana un saimnieciskajos līgumos paredzētie termiņi.
Avoti: 5. sējums