noritināt
noritināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..krustmāte Liza pār saviem grumbainajiem vaigiem arvien biežāk un biežāk noritināja pa rūgtai asarai..
2.Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
PiemēriNoritināt aizkaru logam priekšā.
Avoti: 5. sējums