norīt
norīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju; trans.
1.Rijot ievirzīt barības vadā.
PiemēriNorīt barību.
Stabili vārdu savienojumiKā mietu (arī olekti) norijis.
1.1.sar. Ātri, negausīgi noēst.
PiemēriUn tad viņš pietrūkās kā dzelts un, steigā norīdams vārdu galotnes, sāka lūgties: «Olga, neaizej, pagaidi!»
Stabili vārdu savienojumiNorīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes).
2.Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNorīt aizvainojumu.
Avoti: 5. sējums