Kā mietu (arī olekti) norijis
Kā mietu (arī olekti) norijis
1.sar. Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
PiemēriŠķita, Gavars bija krietni iereibis. Cepure uz pakauša, pats turas stīvs, kā mietu norijis.
2.Saka par bezdarbīgu cilvēku.
Piemēri..Aigars no laika gala ir rīcības un darbības cilvēks, kas nu reiz nespēj tā stāvēt bez gala, kā mietu norijis.