norīt
norīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju; trans.
1.Rijot ievirzīt barības vadā.
PiemēriNorīt barību.
- Norīt barību.
- Norīt tableti.
- Norīt ūdens malku.
- Studenti ēda ābolus, kā jau cilvēki to paraduši darīt, un, tikai vairākus kumosus norijuši, ieskatījās, ka profesors savējo vispirms rūpīgi nomizoja..
- Alka norija siekalas, bet no konfektes atteicās.
- Gailis.., saķēris indīgo kukaini knābī, to norija.
- sal. Bruņurupuči elpojot gaisu it kā norij (līdzīgi abiniekiem)..
- pārn. «Bet, lai sazvejotu vairāk zivju, mums jāpalielina izpletums,» paskaidroja [kapteinis].. «Tad spailes mute būs platāka un norīs prāvāku lomu.»
Stabili vārdu savienojumiKā mietu (arī olekti) norijis.
- Kā mietu (arī olekti) norijis idioma — 1.sar. Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.2. Saka par bezdarbīgu cilvēku.
- Mēli var norīt (arī nokost) idioma — Saka par ko ļoti garšīgu.
- Norīt krupi idioma — Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
1.1.sar. Ātri, negausīgi noēst.
PiemēriUn tad viņš pietrūkās kā dzelts un, steigā norīdams vārdu galotnes, sāka lūgties: «Olga, neaizej, pagaidi!»
- Un tad viņš pietrūkās kā dzelts un, steigā norīdams vārdu galotnes, sāka lūgties: «Olga, neaizej, pagaidi!»
Stabili vārdu savienojumiNorīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes).
- Norīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) sar. — Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
2.Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNorīt aizvainojumu.
- Norīt aizvainojumu.
- Ārons norija dusmas un arī lūkoja tādu kā smieklu izspiest..
- Viņš norija rūgtumu un pēc iespējas laipni teica: «Paldies.»
- ..viņš.. vakaros ilgi nevarēja aizmigt, pakšināja pīpi un reizēm norija grūtu nopūtu.
Avoti: 5. sējums