norisēt
norisēt parasti 3. pers., -ris, pag. -risēja; intrans.
1.Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Noritēt (3).
PiemēriDažreiz abinieku kāpuriem metamorfozes process nenoris parastajā laikā, bet aizkavējas.
2.Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) — par darbību, pasākumu u. tml. Noritēt (2).
PiemēriSēja noris pēc plāna.
Avoti: 5. sējums