noripināt
noripināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNoripināt mucu pie upes.
- Noripināt mucu pie upes.
- Noripināt metamo kauliņu uz grīdas.
- Noripināt bumbu no laukuma.
2.Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
PiemēriNoripināt bumbu lielu gabalu.
- Noripināt bumbu lielu gabalu.
2.1.Ripināt (visu laikposmu) un pabeigt ripināt.
PiemēriVisu vakaru noripināt bumbu.
- Visu vakaru noripināt bumbu.
Avoti: 5. sējums