Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noripināt
noripināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNoripināt mucu pie upes.
2.Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
PiemēriNoripināt bumbu lielu gabalu.
2.1.Ripināt (visu laikposmu) un pabeigt ripināt.
PiemēriVisu vakaru noripināt bumbu.
Avoti: 5. sējums