norimt
norimt -rimstu, -rimsti, -rimst, pag. -rimu; intrans.
1.Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
Piemēri..Dzimsti, mirsti un dzimsti, Tikai nevienu brīdi Kustībā nenorimsti.
1.1.Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
Piemēri..šūpotnes ne uz brītiņu nenorima, šūpojās viens pāris pēc otra..
1.2.Izbeigties (parasti pakāpeniski) — par darbību, procesu.
Piemēri..kaušanās gan jau norimusi, tik vēl lamāšanās vārdi kā beidzamie krusas graudi pēc negaisa bira no abām pusēm.
1.3.Pārstāt (parasti pakāpeniski) — par vēju, lietu u. tml.
PiemēriIznākam ar Daci atkal jūrmalā, kad vētra norimusi un jūra kļuvusi pavisam rāma.
1.4.Pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni).
PiemēriJūra norima un gludi kvēloja kā milzu kausā ieliets izkausēts metāls.
1.5.Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriViņas piktums pret Vanagu norima, un sirds nemiers zuda..
1.6.Noklust (par skaņu).
PiemēriUz ceļa lēnām sēdās putekļi, un tikpat lēnām norima mašīnas troksnis.
2.Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) — par cilvēku.
PiemēriFeldfēbelis Folbergs pakliedza, padraudēja, bet galu galā norima un aizmirsa šo gadījumu.
Avoti: 5. sējums