Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
norīkot
norīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
PiemēriNorīkoja Bramani aplokam sētu pielāpīt, Oša Andru ganībās pacirst zeģenes linsēklām..
1.1.Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
Piemēri«Esmu skolotājs Viesturs. Padomju vara norīkoja mani strādāt jūsu skolā.»
2.Izvietot1.
Piemēri..iznāca rakstvedis ar papīru žūksni, norīkoja grāmatas un papīru pa galdu.
Avoti: 5. sējums