izvietot
izvietot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus).
PiemēriIzvietot mēbeles istabā.
1.1.Uzcelt, uzbūvēt noteiktās attiecībās (pret ko, piemēram, celtnes, telpas celtnē).
PiemēriAug apgabala centrs, kurā izvietotas trīs augstskolas, astoņas vidējās speciālās skolas.
2.Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
PiemēriIzvietot skolēnus klasē.
2.1.Norīkot (vairākus vai daudzus cilvēkus darbā, parasti dažādās vietās).
PiemēriKad pārvaldē izvietoja jaunos stūrmaņus pa zvejas kuģiem, neviens kapteinis negribēja ņemt tik jaunu puisi par vecāko palīgu..
3.parasti divd. formā: izvietots. Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
PiemēriVai zvaigznes šai milzīgajā telpā [Visumā] izvietotas vienmērīgi? Nē.
3.1.Būt novietotam, atrasties kādā secībā (organismā, tā daļās).
PiemēriGludie muskuļi izvietoti galvenokārt iekšējos orgānos..
Avoti: 3. sējums