Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izvicot
izvicot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu).
PiemēriPapriekš mēs ar garām vicām izvicojam piedarba iekšpusē jumtu. Tas ir no salmiem un stipri pieputējis..
2.sar. Izēst (ēdienu).
PiemēriIzvicot biezputru.
2.1.Ēdot iztukšot (trauku).
PiemēriIzvicot zirņu bļodiņu.
Avoti: 3. sējums