izvest
izvest -vedu, -ved, -ved, pag. -vedu; trans.
1.Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvest malku no meža.
1.1.Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzvest malkas kravu cauri mežam.
1.2.Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to). Izbraukt.
Piemēri..manam draugam pievakarē sāka ķerties [zivis], un vakarā mēs krastā izvedām pilnu laivu ar zivīm.
1.3.Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) — par transportlīdzekli.
PiemēriTraktors izveda baļķus no meža.
1.4.Vedot izvirzīt cauri (kam), caur (ko) — par transportlīdzekli.
PiemēriAutobuss izvedis ekskursantus cauri pilsētai.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvest tūristus no muzeja.
2.1.Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzvest ekskursantus cauri parkam.
2.2.Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) — par dzīvniekiem.
PiemēriVista izved cāļus no kūts.
2.3.Panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem).
PiemēriPutni jau bērnus izveduši.
2.4.Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.).
PiemēriCeļš izved gājējus nomēza.
3.Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.).
PiemēriIzvest rūpniecības preces uz valsts ziemeļu rajoniem.
4.ekon. Piegādāt (preces vai kapitālu ārvalstij).
PiemēriIzvest preces uz ārzemēm.
5.mil. Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
6.novec. Izprecināt.
Piemēri«Redzēsi, vīriņ, cik taupīga saimniece es būšu... Lai tikai izved vien tavu māsu, vai tu domā, ka tās vietā vairs meitu [kalponi] ņemšu!»
Stabili vārdu savienojumiIzvest tautās.
7.Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
PiemēriIzvest formulu.
Stabili vārdu savienojumiIzvest no pacietības.
Avoti: 3. sējums