izvērties
izvērties parasti 3. pers., -veras, pag. -vērās
1.Refl. → izvērt2. Tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
PiemēriDiegs izvēries no adatas.
- Diegs izvēries no adatas.
2.Refl. → izvērt1. Tikt izvērtam.
PiemēriPrievīte izvērās viegli cauri cilpiņām.
- Prievīte izvērās viegli cauri cilpiņām.
Avoti: 3. sējums