Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izvīlēt
izvīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vīlējot (ar vīli), uzasināt (piemēram, zāģi).
PiemēriNoliņš: Zāģis izvīlēts. Ko tad nu darīs? Edvards: Ej un zāģē klēts galā tos ošus nost.
2.Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
PiemēriIzvīlēt atslēgu.
2.1.Vīlējot izveidot (kur, piemēram, robu, rievu).
Piemēri..mazražīgs roku darbs bija arī cauršujamās adatas rievas izvīlēšana. Precīzi izvīlēt rievu bija ļoti grūti, un tādēļ adatas darba procesā bieži lūza..
Avoti: 3. sējums