izvilkties
izvilkties -velkos, -velcies, -velkas, pag. -vilkos; refl.
1.sar. Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriBēdīgs izvilkos no istabas un aizklīdu Vecgaujas krastā.
1.1.Lēnā gaitā iziet, iznākt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriSlimnieks izvelkas cauri gaitenim.
1.2.Lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriDažreiz ciemam izvilkās cauri smagi piekrauts vezums.
1.3.pārn. Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
Piemēri«Iešu labāk uz kādu citu fakultāti. Redzams, te jau pat uz trijnieku nevarēs izvilkties..»
2.parasti 3. pers. Refl. → izvilkt1. Tikt izvilktam.
PiemēriPapīra gabals bijis, ņemot mutautiņu, izvilcies.
3.parasti 3. pers. Lēnām izplūst, izsūkties (piemēram, par mitrumu).
PiemēriPati biju salijusi jau tiktāl, ka vairs nebija nozīmes stāvēt un gaidīt, kamēr mitrums izvilksies līdz ādai.
4.parasti 3. pers. Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
PiemēriKarstā ūdenī izvelkas auga rūgtvielas.
Avoti: 3. sējums