noriet
noriet -reju, -rej, -rej, pag. -reju; trans.
1.Riet un pārstāt riet (uz ko). Apriet.
PiemēriJa Rečs vienreiz aizietu uz upi [pēc ūdens], tad visi Kraupēnu suņi viņu norietu.
1.1.pārn.; sar. Nolamāt, apsaukāt, arī aprunāt.
PiemēriTādā barā arī Bramanis nedrīkstēja skaļi lādēties, tie viņu tūlīt norietu, tāpēc, zobus sakodis, vēla laucim gandrīz tikpat lielu vezumu kā Lejassmeltēnu Jorģis savam ērzelim.
2.parasti 3. pers.; apv. Nonāvēt (parasti par vilkiem, suņiem).
PiemēriDažreiz atklīda ziņas par vilkiem, kas kaut kur norējuši aitas vai uzbrukuši cilvēkiem.
Avoti: 5. sējums