norepēt
norepēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
PiemēriViņš.. sniedza savu lieso, norepējušo roku.
1.1.Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
PiemēriMūsu ozoli norepējuši..
1.2.Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
PiemēriViņš tur gulēja aiz ciema pakalnamala, šis pelēkais akmens. Liels kā siena tupesis, nosūnojis, norepējis.
Avoti: 5. sējums