noridāt
noridāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
noridot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; apv.
1.Kārtojot nolikt, novietot.
PiemēriNoridāt traukus.
1.1.Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
PiemēriKaut ko uz ātru roku sagrabināja vakariņām, klusu ciešot noridāja galdu un apsēdās pie loga.
Avoti: 5. sējums