Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
norēķins
norēķins -a, v.
1.Darbība, arī rezultāts → norēķināties1.
PiemēriNorēķins ar pārskaitījumu.
2.Ziņojums (piemēram, par veikto uzdevumu, darba rezultātiem).
PiemēriDerdzās tā drausmīgā sīkumainā norēķinu un izziņu kārtība, ko ostai uzspieda vācieši.
Stabili vārdu savienojumiDot norēķinu.
3.grāmatv. Dokuments par atvēlēto līdzekļu izmantošanu.
PiemēriAvansa norēķins.
Avoti: 5. sējums