norēkt
norēkt -rēcu, -rēc, -rēc, pag. -rēcu
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkties (1).
PiemēriLauva norēc.
3.trans.; sar. Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt. Norēkties (3).
Piemēri«Liec tu Līču Mārtiņam mieru!» viņš norēca kā tukšā alus kubulā.
4.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu). Norēkties (4).
PiemēriMotors norēc.
Avoti: 5. sējums