norēkties
norēkties -rēcos, -rēcies, -rēcas, pag. -rēcos; refl.
1.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkt (1).
PiemēriLācis norēcies.
- Lācis norēcies.
- Stāvu lēca, norēcās Mans bērais kumeliņš..
2.sar. Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
PiemēriDrusts norēcās labpatikā - tas laikam bij smiekls.
- Drusts norēcās labpatikā - tas laikam bij smiekls.
- Montētāji to [paneli] saņēma kā konfekti un, aiz prieka norēkušies, nolika paredzētajā vietā.
- Visi izdzēra [kandžu] un norēcās. Jansons savu devu dzēra klusēdams..
3.sar. Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt. Norēkt (3).
Piemēri«Bet tu,» viņš norēcās tieši sejā neliela auguma šoferim. «No tavas vāvuļošanas nelāgi metas.»
- «Bet tu,» viņš norēcās tieši sejā neliela auguma šoferim. «No tavas vāvuļošanas nelāgi metas.»
- «Kreklu no muguras, jā...» viņš norēcās un pakrata kulaku gaisā, kā kaut kam draudēdams.
4.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
PiemēriMotors norēcās.
- Motors norēcās.
Avoti: 5. sējums