Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noreibināt
noreibināt -inu, -ini, -ina, pag. -māju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (1). Apreibināt (1).
PiemēriVīns noreibina meiteni.
2.Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (2). Apreibināt (2).
PiemēriVasaras vakars kā apreibis ieplūda pa atvērto logu un kopā ar Mildas skūpstiem noreibināja arī Cauni.
Avoti: 5. sējums