norēķināties
norēķināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu).
Piemēri«Tad es jums palieku parādā.» - «Jā, jā, pēc kara norēķināsimies.»
- «Tad es jums palieku parādā.» - «Jā, jā, pēc kara norēķināsimies.»
- Gaitenī viņš pasauca šveicaru, iedeva divus rubļus un palūdza norēķināties par konjaku..
- Norēķinājušies ar valsti, darba zemnieki cītīgi veda saražotos produktus pārdot.
2.Atriebties.
PiemēriZigis nevienam nesūdzējās, jo Grīziņkalna puikas.. nemeklē sev aizstāvjus. Viņi norēķinās paši.
- Zigis nevienam nesūdzējās, jo Grīziņkalna puikas.. nemeklē sev aizstāvjus. Viņi norēķinās paši.
- «Toreiz kapos tu, Kaspar, neuzklausīji manu padomu, un tagad es esmu atnācis, lai norēķinātos..»
Avoti: 5. sējums