atriebties
atriebties -riebjos, -riebies, -riebjas, pag. -riebos; refl.
1.Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
PiemēriNejaušs gadījums [aizdedzies mežs] viņam [Andriksonam] bij rādījis, ka baronam par viņa cietsirdību varēja atriebties! Atriebties, pašam pie tam nemaz neiekļūstot nekādās briesmās.
- Nejaušs gadījums [aizdedzies mežs] viņam [Andriksonam] bij rādījis, ka baronam par viņa cietsirdību varēja atriebties! Atriebties, pašam pie tam nemaz neiekļūstot nekādās briesmās.
- ..policija atriebās partizānu ģimenēm.. Kroņu tēvu un māti, kuriem trīs dēli cīnījās partizānos, vietējie latviešu policisti nežēlīgi piekāva.. māju aizdedzināja.
- «Un.. kā viņa [mācekle] man atriebās?» turpināja bārddzinis. «Pēc kāda laiciņa viņa atvēra pati savu veikalu tepat tuvumā, gribēdama mani izkonkurēt.»
- pārn. ..nolēmu, ka man jāietaupa laiks. No miega - viena stunda.. Atņemtais miegs atriebās ar sāpīgiem dūrējiem sānos.
2.parasti 3. pers. Nākt par ļaunu (pašam).
PiemēriBet ak, kā Majai atriebās pašas nesavaldība un bargums!
- Bet ak, kā Majai atriebās pašas nesavaldība un bargums!
- Uz kuģa nav tāda strādnieka, kas savu darbu veiktu pavirši vai vienaldzīgi. Tas tūdaļ atriebtos viņam pašam.
3.pareti Apriebties.
PiemēriApnikusi un atriebusies bij katra lieta un ikkatra seja manā apkārtnē.
- Apnikusi un atriebusies bij katra lieta un ikkatra seja manā apkārtnē.
- Patiešām, pēc atriebušās cietuma lāvas ar pelavās saberztu sapelējušu salmu maisu kārtīgā gulta likās taisni kā šūpulis.
- Vai mēs tev jau tā atriebušies!
Avoti: 1. sējums