atriebīgs
atriebīgs -ais; s. -a, -ā
atriebīgi apst.
1.Tāds, kam ir tieksme atriebties, kas mēdz atriebties.
PiemēriAtriebīgs pretinieks.
- Atriebīgs pretinieks.
- Strautiņš ir ļauns un atriebīgs cilvēks. Jaunajam Akmanim par niekiem aci izsita..
- «Es smieklīgs? Nu, tādu bezkaunību man vēl neviena nav teikusi. Es varu būt ļoti atriebīgs, to iegaumējiet.»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
PiemēriAtriebīgas domas.
- Atriebīgas domas.
- «Ak, kad nu būtu te [mežmalā] abas ar to svešo meiteni, tad gan dabūtu krietni pa stilbiem,» puisēns atriebīgi domā.
- pārn. Atriebīgā niknumā mīnas plīstot trieca uz visām pusēm uguns un dūmu sajauktus zemes blāķus.
Avoti: 1. sējums