atriebties
atriebties -riebjos, -riebies, -riebjas, pag. -riebos; refl.
1.Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
PiemēriNejaušs gadījums [aizdedzies mežs] viņam [Andriksonam] bij rādījis, ka baronam par viņa cietsirdību varēja atriebties! Atriebties, pašam pie tam nemaz neiekļūstot nekādās briesmās.
2.parasti 3. pers. Nākt par ļaunu (pašam).
PiemēriBet ak, kā Majai atriebās pašas nesavaldība un bargums!
Avoti: 1. sējums