atriet
atriet -reju, -rej, -rej, pag. -reju; intrans.
1.Rejot atsaukties (par suni).
PiemēriKaimiņu suņi Krancim atrēja pretim.
1.1.trans.; pārn.; vienk. Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
Piemēri«Paprasījuši mūsu Osim, tas parādītu [kā sagrauzdēt iesalu].» [Saka Mārtiņš.] - «Osis, tas tev tas lielais meistars!» viņš it kā atrēja pretī.
Avoti: 1. sējums