noriets
noriets -a, v.; parasti vsk.
1.Process, rezultāts → norietēt1.
PiemēriAugu dienu mājai vajadzēja starot saulē, bet norieta stundu zilās sāpīgās ēnas viņš negribēja redzēt.
2.Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
PiemēriSaule nogāja, bet norieta spožums taisījās turēties ilgi.
3.Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas.
Piemēri..četrdesmit gadi vēl nav norieta vecums, tie gadi vēl ir spēka pilni..
Avoti: 5. sējums