noriets
noriets -a, v.; parasti vsk.
1.Process, rezultāts → norietēt1.
PiemēriAugu dienu mājai vajadzēja starot saulē, bet norieta stundu zilās sāpīgās ēnas viņš negribēja redzēt.
- Augu dienu mājai vajadzēja starot saulē, bet norieta stundu zilās sāpīgās ēnas viņš negribēja redzēt.
- Savādi - saule tuvu norietam, bet spāres vēl nomodā.
- pārn. Mana diena ir bez saules lēkta un norieta, palsi Delēka kā migla veļu laikā..
2.Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
PiemēriSaule nogāja, bet norieta spožums taisījās turēties ilgi.
- Saule nogāja, bet norieta spožums taisījās turēties ilgi.
- Dzintargrauds guļ smiltīs, un aizejošā diena tam skalo pāri norieta krāsas.
- Bet aiz tā kalna birzs norietā sarkst..
3.Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas.
Piemēri..četrdesmit gadi vēl nav norieta vecums, tie gadi vēl ir spēka pilni..
- ..četrdesmit gadi vēl nav norieta vecums, tie gadi vēl ir spēka pilni..
- Septiņdesmito gadu vidū Rietumu buržuāziskajā presē sāka skanēt balsis, kas apgalvoja: pienācis politiskā kino noriets.
- ..Mikelandželo arvien traģiskāk pārdzīvo humānisma norietu un renesanses ideālu bojā eju.
Avoti: 5. sējums