Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sekrēcija
sekrēcija -as, s.
1.parasti vsk.; fiziol. Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
PiemēriKuņģa sekrēcija.
Stabili vārdu savienojumiĀrējā sekrēcija. Iekšējā sekrēcija.
2.Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
Avoti: 7-1. sējums