Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sekretārs1
sekretārs -a, v.
sekretāre -es, dsk. ga, -ru, s.
1.Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
PiemēriPersoniskais sekretārs.
2.Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.). Amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus.
Piemēri..viņa strādāja tiesā par sekretāri.
3.Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
PiemēriPadomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas sekretārs.
Stabili vārdu savienojumiValsts sekretārs.
Avoti: 7-1. sējums