sekot
sekot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
PiemēriSekot gājējam pa pēdām.
1.1.Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
PiemēriPar galveno laika uzņēmēju [sacensībās] kļuva Artūrs. Viņš kā hipnotizēdams sekoja lielajam sekunžu rādītājam savā pulkstenī..
2.parasti 3. pers. Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
PiemēriDiena seko dienai.
3.Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
PiemēriSekot notikumiem pasaulē.
3.1.Censties uztvert, saprast (ko).
PiemēriSekot lektora domu gaitai.
3.2.Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
PiemēriŽuburam draudēja briesmas. Viņam sekoja, viņam slepus uzglūnēja, Fēlikss Vilde meklēja kompromitējošu materiālu, lai viņu varētu iznīcināt.
4.Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
PiemēriSekot labai priekšzīmei.
Avoti: 7-1. sējums