sekmība
sekmība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarbu sekmība.
1.1.Vispārējais sekmju stāvoklis (piemēram, klasē, skolā, mācību iestāžu sistēmā).
PiemēriSekmība augstskolās.
Avoti: 7-1. sējums